Dzīvnieki
Vikipēdijas raksts
Dzīvnieki
Animalia |
|---|
 |
|
|
|
|
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem. Dzīvnieku daudzveidība ir milzīga (kopējais sugu skaits ir aptuveni 2 miljoni), taču suga reti ir viendabīga (monotipiska) visā izplatības apgabalā jeb areālā. Parasti tā sadalās pasugās.
Daudziem dzīvniekiem sugas ietvaros novērojams dimorfisms vai polimorfisms.
Daudzveidība
Visur uz Zemes - ūdenī, uz sauszemes, augsnē, gaisā, pat augos, dzīvniekos un cilvēkā - dzīvo visdažādākie dzīvnieki. To skaitā ir vairāk nekā 1 miljons kukaiņu sugu (mušas, odi, tauriņi, spāres un vaboles), apmēram 130 000 gliemju sugu (dīķgliemežu, kailgliemežu un pērļgliemeņu), liels daudzums tārpu, zivju, putnu un zīdītāju. Mūsdienās zināmi apmēram 2 miljoni recentu (tagad dzīvojošu) dzīvnieku sugu. Mūsu planētas dzīvnieki ir dažādi pēc lieluma un ķermeņa formas. Piemēram, milzīgā zilā vaļa masa sasniedz 150 tonnas, bet daudzos sīkos dzīvnieciņus var ieraudzīt tikai ar mikroskopu. Dzīvnieku ķermeņa forma var būt lietussargveidīga (medūzām), zvaigžņveidīga (jūraszvaigznēm), slaida un gara (tārpiem, čūskām), garena ar ekstremitātēm (dzīvnieku vairākumam). Uzbūves ziņā ļoti dažādas ir dzīvnieku ķermeņa daļas, ķermeņa segas, ekstremitātes un maņu orgāni. Piemēram, sliekai āda ir kaila, bez aizsargveidojumiem, maijvabolei - cieta, ar īpašu organisku vielu hitīnu piesātināta ķermeņa sega; līdakas ādu klāj kaula zvīņas, bet zalkšu - ragvielas zvīņas; putnu ķermeni sedz spalvas, bet zīdītāju - mati. Vairākums dzīvnieku pārvietojas ar kājām, spārniem, pleznām vai spurām. Piemēram, suņi, ķirzakas un vardes pārvietojas ar diviem kāju pāriem, zirnekļi - ar četriem, upes vēži - ar pieciem, bet daudzkājiem kāju skaits sniedzas vairākos desmitos. Daudziem dzīvniekiem pārvietošanās orgānu nav. Daļai no tiem, piemēram, koraļļiem, ir sēdošs vai mazkustīgs dzīvesveids, citi, piemēram, sliekas, kustas, saraujoties un atslābstot ķermeņa muskulatūrai. Mazkustīgiem dzīvniekiem parasti nav galvas un attīstītu maņu orgānu. Dzīvnieki atšķiras ne tikai pēc ārējā apveida, bet arī pēc iekšējās uzbūves. Daudzveidīga ir arī to uzvedība.
Dzīvnieku nozīme
Dzīvniekiem ir liela nozīme dabā un cilvēka dzīvē. Tauriņi, kamenes un bites apputeksnē augus. Sliekas uzlabo augsnes struktūru. Plēsīgie un kukaiņēdāji putni, sikspārņi un skudras iznīcina meža un lauksaimniecības augu kaitēkļus. Ar dzīvnieku starpniecību izplatās daudzu sugu augi. Kopš neatminamiem laikiem cilvēki nodarbojas ar zveju, savvaļas zvēru un putnu medībām, dzīvniekus pieradina un audzē nebrīvē. Arī mūsdienās nozīmīgākos pārtikas produktus (gaļu, medu, pienu un olas), izejvielas rūpniecībai (kažokādas, vasku, vilnu, zīdu un dūnas) un medicīnai (čūsku un bišu indi) cilvēki iegūst no dzīvniekiem. Daudzi dzīvnieki nodara lielus zaudējumus tautsaimniecībai - bojā kultūraugus, iznīcina noliktavās graudus, izraisa cilvēkam un dzīvniekiem nopietnas slimības. Daži dzīvnieki jūrās samazina tvaikoņu ātrumu.
Dzīvnieku pazīmes, dzīvnieku un augu atšķirības
Kopīgās pazīmes
Neskatoties uz dzīvnieku lielo daudzveidību, visiem tiem tomēr ir arī kopīgas pazīmes. Daļa no tām (šūnainā uzbūve, spējas baroties, augt, elpot, attīstīties un vairoties) piemīt ne tikai dzīvniekiem, bet arī augiem, sēnēm un baktērijām. Visi dzīvie organismi barojas, elpo, aug, attīstās, vairojas un sastāv no šūnām. Taču ir arī citas pazīmes, kuru augiem trūkst. Pie tām pieder, piemēram, barošanās ar gatavām organiskām vielām un aktīva pārvietošanās. Gatavo organisko vielu uzņemšana, kas raksturīga visiem dzīvniekiem, novērojama vēl sēnēm, vairākumam baktēriju un parazītaugiem. Aktīva pārvietošanās ir raksturīga pazīme dzīvnieku lielākajai daļai. Taču pārvietoties spēj arī vienšūnas aļģes un baktērijas. Lielākajai daļai dzīvnieku ir gremošanas, elpošanas, nervu un citu orgānu sistēmas, kuru nav augiem, sēnēm un baktērijām.
Dzīvnieku ķermeņa simetrija
Vairākumam dzīvnieku, piemēram, maijvabolei, upes vēzim, vardei un vilkam, ir pārskaita orgāni, kuru viens komponents atrodas ķermeņa kreisajā, otrs - labajā pusē. Tā maijvabolei ir viens pāris acu un taustekļu, divi pāri spārnu, trīs pāri kāju. Caur šādu dzīvnieku ķermeni var izvilkt tikai vienu simetrijas plakni, kas dzīvnieku sadala divās līdzīgās spoguļattēla pusēs. Dzīvniekus ar simetriski novietotiem pārskaita orgāniem sauc par divpusīgi simetriskiem, bet to ķermeņa simetriju - par divpusīgu jeb bilaterālu. Divpusīgi simetrisks ķermenis ir visiem dzīvniekiem, kuri aktīvi pārvietojas. Dzīvniekiem pārvietojoties taisnvirzienā, šāda simetrija ļauj saglabāt līdzsvaru un ar vienādu vieglumu pagriezties kā pa labi, tā pa kreisi. Divpusīgi simetriskiem dzīvniekiem ķermeņa priekšgalā atrodas mute, maņu orgāni, kā arī aizsardzības un uzbrukuma orgāni. Ķermeņa priekšgals izveidojas tāpēc, ka šī ķermeņa daļa pirmā nonāca kontaktā ar medījumu vai plēsoņu. No paaudzes paaudzē dabā labāk saglabājas tie dzīvnieki, kuriem ķermeņa priekšējā daļa bija jutīgāka un ar labāk attīstītiem aizsardzības vai uzbrukuma orgāniem. Mazkustīgiem dzīvniekiem ir cits ķermeņa simetrijas tips, un ārēji tie ir līdzīgi ziedam, lodei vai lietussargam. Cauri to ķermenim var izvilkt vairākas iedomātas plaknes, no kurām katra sadala dzīvnieku divās spoguļattēlam līdzīgās daļās. Šo plakņu krustošanās līnijas sākas staru krustošanās centrā. Tādu simetriju sauc par staraino simetriju. Ķermeņa starainā simetrija ļauj mazkustīgiem vai pārvietoties nespējīgiem dzīvniekiem jebkurā ķermeņa pusē sajust medījuma vai briesmu tuvošanos.
