Veselīgs uzturs
Veselīgs uzturs ir pamats pareiza uztura koncepcijai. Iemācies dzīvot tā, lai nedarītu pāri sev un savai veselībai. Iemācies veselīga uztura pamatprincipus, kas uzlabos Tavu pašsajūtu un visbeidzot izmainīs Tavu dzīvi uz visiem laikiem! Neaizmirsti arī par pareiza uztura piramīdu
Izvēloties savam aktivitāšu līmenim, gremošanas sistēmas un visa organisma īpatnībām piemērotu ēdienkarti, iespējams uzlabot gan izskatu, gan pašsajūtu.
Ar uzturu var visātrākā veidā tieši ietekmēt veselību. Pārtiku lieto katru dienu, un, iepazīstot pārtikas produktu medicīniskās un uztura vērtības, ir iespējams ārstēt slimības un nostiprināt veselību.
Visiem ir pazīstamas uztura pamatsastāvdaļas – olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti. Olbaltumvielas veido ķermeņa audus, un tām ir liela nozīme ķermeņa augšanas un bojājumu dziedēšanas procesos. Olbaltumvielas dalās divās daļās – pilnvērtīgas olbaltumvielas, kas galvenokārt ir atrodamas dzīvnieku valsts produktos, un nepilnvērtīgas olbaltumvielas. Pilnvērtīgas olbaltumvielas ir atrodamas gaļā, zivīs, olās, pienā, jogurtā, sierā un sojā. Nepilnvērtīgas olbaltumvielas ir riekstos, sēklās, pākšaugos un graudos, un tās ir jāapvieno, lai iegūtu pilnvērtīgas olbaltumvielas.
Tauki palīdz organismam uzsūkt vitamīnus, nodrošina enerģiju, organisma izolāciju un aizsardzību un kopā ar olbaltumvielām veido šūnu sieniņas. Tauki var būt piesātināti, mononepiesātināti un polinepiesātināti. Piesātinātie tauki atrodami visos dzīvnieku valsts produktos, kā arī rafinētajās eļļās, kokosriekstu un palmu eļļā.Ja gribam būt veseli, piesātinātie tauki mums nepieciešami ļoti nelielās devās. Mononeopiesātinātajiem taukiem – ar dažiem ierobežojumiem – piemīt visas piesātināto tauku īpašības, un tie ir atrodami riekstos, sēklās un olīveļļā. Polipiesātinātie tauki ir atrodami riekstos un riekstu eļļā, zivīs un zivju eļļā, augu eļļās. Tie satur ēteriskās taukskābes, un tos var lietot lielākās devās. Tomēr tauku saturam kopējā ēdienkartē ir jābūt nelielam.
Ogļhidrāti ir ciete, cukurs un šķiedras, kas ir nozīmīgs enerģijas avots un zarnu darbības veicinātājs. Tie ir atrodami graudos, rīsos, makaronos, kartupeļos, riekstos, sēklās un pākšaugos. Dabiskā cukura avoti ir augļi un piens, bet šķiedras ir atrodamas visos dārzeņos, sēklās un pākšaugos. Ēdienkarte ir jāveido galvenokārt no šiem produktiem.
Pārtikas produktus var klasificēt arī atkarībā no enerģijas veida, kādu tie nodrošina. Tā, piemēram, saknes uzkrāj savu enerģiju zem zemes, tāpēc tās ķermenim sniedz siltumu. Dārzeņiem, kas auguši virs zemes, piemīt vieglāka enerģija, ko mēs uzņemam, tos apēdot. Arī ēdiena gatavošanas veids ietekmē enerģiju – siltums, kāds piemīt ar mizu ceptam kartupelim, uz lēnas liesmas gatavotai zupai un karstā eļļā ātri pagatavotiem gaļas, dārzeņu vai zivju gabaliņiem. Mēs varam izmantot šīs zināšanas un pavisam vienkārši sev palīdzēt – ja esam saaukstējušies un ir nepieciešams sasildīt ķermeni, mēs varam ēst zupas un saknes, bet letarģiju un karstuma izraisītu nogurumu varam dziedēt, ēdot vieglus salātus un dzerot sulas.
Pārtiku var klasificēt atkarībā no iespaida, kādu tā atstāj uz organismu, piemēram, melnie pipari, sarkanie pipari un ingvers ir „karstās” vielas, tās sakarsē ķermeni un ir noderīgas saaukstēšanās un ieilgušu slimību dziedēšanā. Tās jālieto ar apdomu, jo ir ļoti spēcīgas. Gurķiem, koriandra sēklām un fenheļiem piemīt atdzesējošs efekts, un tie palīdz remdēt karstumus. Tie noder, ja ir sastrutojumi un infekcijas slimības.Barības sagremošanu atvieglo „karstās” garšvielas – čili, krustnagliņas un sarkanie pipari. Pievienojiet nedaudz ingvera pulvera zemesriekstu sviestam, lai smagnējais produkts nepārslogotu kuņģi.
Pārtikas produkti var būt nomierinoši, piemēram, silta piena glāze pirms gulētiešanas. Tie var acumirklī pavairot enerģiju, piemēram, saujiņa rozīņu, vai atvēsināt un atsvaidzināt – kā melone karstā vasaras dienā.
Daži produkti satur lielas vitamīnu un minerālvielu devas, un nepieciešamības gadījumā tos var izmantot par zālēm. Citiem, piemēram, ķiplokam, piemīt ārstnieciskās īpašības, jo tas vienlaikus darbojas kā antibiotika, pretvīrusu un antibakteriāls līdzeklis, un atstāj arī labvēlīgu ietekmi uz zarnām, asinīm un sirdi.
Organismu ietekmē arī katra produkta garša. Ēdot citronu, skābā garša ķermenī rada savelkošu efektu, bet rūgtā cigoriņu un tonizējošo līdzekļu garša mazina apetīti. Mēs visi pazīstam saldu garšu. Saldā un sāļā ir visizplatītākās garšas.
Saldā garša dabā ir sastopama visur, un patiesībā ēdienam nemaz nevajag pievienot cukuru. Pamēģiniet sajust saldumu rīsos, pienā un dažos dārzeņos. Sīvā garša noslēdz piecu galveno garšu uzskaitījumu. To vislabāk var sajust bazilikā, rozmarīnā un ūdenskresēs.
Visas galvenās garšas satur pārējo garšu elementus, un tām visām ir sava piegarša, kas arī atstāj iespaidu uz organismu.
Dzeriet daudz ūdens, ēdiet augļus un dariet to ar prieku!